Patīkami, ka esi iekļauts. Tomēr ne vienmēr. Universitātes izslēdz tevi, ja neesi pietiekami gudrs. Uzņēmumi atbrīvo no darba, ja neesi pietiekami kvalificēts. Diemžēl pat dažas baznīcas tevi var izslēgt, ja neesi pietiekami labs. Lai kurš no viņiem var tevi izslēgt, Kristus tevi iekļauj. Turpināt lasīt »
Daži cilvēki jūtas tik izglābti, ka nekad nekalpo. Daži kalpo cerībā tikt izglābti. Vai arī tu piederi kādai no šīm grupām? Vai jūties tik izglābts, ka nekad nekalpo? Vai esi tik apmierināts ar Dieva paveikto, ka neredzi vajadzību pašam kaut ko darīt? Patiesībā mēs esam šeit, lai pagodinātu Dievu savā kalpošanā. Turpināt lasīt »
Kad, liekas, pasaulē viss brūk un gāžas, tad ir vajadzīgs drošs pamats, enkurs — kas nesatricināms, kurā balstīt savu dzīvi. To Kungs arī skaidri apsola (Jes. 28:16): “Tādēļ tā saka Kungs Dievs: “Redzi, Es likšu Ciānā pamata akmeni, raudzes akmeni, dārgu stūrakmeni, pamatu pamatu – kas tic, tas netrūksies!” Turpināt lasīt »
Mēs varam priecāties par Dieva apsolījumu, kurš uzrakstīts Jesaja grāmatā (40:29): “Viņš nogurušam dod spēku un spēcina to, kam nav stipruma!” Vai tas nav apbrīnojami? Turpināt lasīt »
Kad mums dzīvē nākas iet caur tumšām ielejām, Dievs sniedz savu mierinošo klātbūtni. Viņš nāk mums līdzi cauri tumsai. Dāvids to tik labi izsaka 23. psalmā (4. pantā): “Pat ja iešu pa nāves ieleju, ļauna nebīšos, jo Tu Esi ar mani, Tavs zizlis un spieķis drošina mani.” Turpināt lasīt »
Kāpēc Jēzus dzīvoja uz zemes tik ilgi, cik Viņš dzīvoja? Uzņemties mūsu grēkus — tā ir viena lieta. Lai piedzīvotu nāvi, jā. Bet samierināties ar garajiem ceļiem, garajām dienām? Kāpēc Viņš to izdarīja? Tāpēc, ka vēlas, lai tu Viņam uzticētos. Turpināt lasīt »
Svētie Raksti mūsu uzvedību bieži pielīdzina apģērbam, ko valkājam. Pēteris mudina mūs būt „apģērbtiem pazemībā” (1. Pētera 5:5). Dāvids runā par ļauniem cilvēkiem, kuri tērpjas “lāstos” (Psalms 109:18). Tātad tērps var simbolizēt raksturu. Jēzus raksturs — tāpat kā Viņa apģērbs — bija viengabalains, bez šuvēm austs. Turpināt lasīt »
Dažkārt pienāk brīži, kad vienīgais, kas mums paliek, ir Dieva apsolījums. Tā! Un liekas, ka ar to nepietiek. Īpaši, kad nonākam dziļās problēmās, kas kāpj “pāri galvai”. Bet tad jāatceras, ka Dievs kontrolē visas lietas. Iztēlojies, kā Ābrahāms, saņēmis Dieva apsolījumu mūža nogalē gūt dēlu, raugās uz savu veco ķermeni un nosirmojošo sievu! Turpināt lasīt »
Lepnums un kauns. Tu varbūt neesi pamanījis, ka šīs abas izjūtas ir kā māsas. Tu teiksi: tās taču izpaužas tik dažādi! Lepnums izgāž krūtis. Kauns liek nokārt galvu. Lepnums tiecas izrādīties. Kauns slēpjas. Lepnums vēlas, lai viņu redz. Kauns cenšas izvairīties. Bet neļauj sevi apmānīt: tiem abiem ir kopīga izcelsme. Un vienāda ietekme: tie attur tevi nākt pie Tēva. Turpināt lasīt »