Kad tu pieņēmi Kristu par savu Glābēju, Dievs tevi apzīmogoja ar Svēto Garu. “Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un, Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma,” (Efez. 1:13). Turpināt lasīt »
Jēzus ejot pretī savai krusta nāvei, bija vairāk, kā satraucies. Viņš bija nāves baiļu pārņemts. Viņš Dievu pielūdza tik karsti; ka Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi… Trīs reizes Viņš atkārtoja tos pašus vārdus: ”Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām…”(Mat 26:39-44) Turpināt lasīt »
Filipiešiem 4:6: “Neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību.” Turpināt lasīt »
“Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu.” (Psalms 23:6)
Dievs dod mums sevi. Pat tad, kad mēs izvēlamies mūsu būdu labāk par Viņa mājām un mūsu blēņas labāk par viņa žēlastību, Viņš joprojām mūs pavada. Nekad mūs nepiespiež. Nekad mūs neatstāj. Pacietīgi neatlaidīgs. Uzticīgi klātesošs. Turpināt lasīt »
Bieži dzirdam jautājumu: “Kas cilvēkam ir jāzina, lai kļūtu par Kristus sekotāju? ” Stāsts par aklā vīra dziedināšanu Jāņa evaņģēlija 9. nodaļā sniedz atbildi. Vīrietis neko nezināja par Jēzus dzimšanu no jaunavas Marijas, vai svētību nosacījumiem. Viņš nezināja ne māceklības cenu, ne arī Svētā Gara nozīmi. Turpināt lasīt »
Vārds “mīlestība” Vecās Derības rakstos tiek tulkots no ebreju vārda AHAVA. Tā sakne AHAV nozīmē “dot”. Tā ebreju vārds jau vairāku tūkstošu gadu gājumā atklāj mīlestības noslēpumu: patiesai mīlestībai vairāk rūp dot, nevis ņemt. Turpināt lasīt »
“Viņš (Kungs) ved to, kura ceļš Viņam tīk: ja tas klūp, tomēr nepakrīt, jo Kungs balsta viņa roku.” (Psalms 37:24)
Neveiksme pienāk katram. Neveiksme ir tik izplatīta parādība, ka jābrīnās, kāpēc visspēcīgie guru to nepiemin. Grāmatnīcu plauktos ir papilnam padomu, kā gūt panākumus. Bet ilgi būs jāmeklē sadaļa “Ko darīt, ja neizdodas”. Varbūt neviens nezina ieteikumus. Turpināt lasīt »
“Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu.” (Psalms 23:6) Dāvids neteica: “Varbūt labums un žēlastība mani pavadīs,” — vai “Iespējams, ka labums un žēlastība mani pavadīs.” Vai arī “Man ir nojauta, ka labums un žēlastība mani pavadīs.” Turpināt lasīt »
“Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu.” (Psalms 23:6)
Labums un žēlastība. Ne tikai labums, jo mēs esam grēcinieki, kuriem nepieciešama žēlastība. Ne tikai žēlastība, jo mēs esam trausli, kuriem ir vajadzīga labestība. Mums viņi abi ir vajadzīgi. Kā viens vīrietis rakstīja: “Labums piepildīt visas vajadzības. Turpināt lasīt »
“Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu.” (Psalms 23:6)
Viņš tevi “pavadīs”. Cik pārsteidzošs veids, kā aprakstīt Dievu! Mēs esam pieraduši pie Dieva, kurš paliek vienā vietā, kurš sēž tronī debesīs, kurš valda un pavēl. Bet Dāvids Viņu apraksta kā kustīgu un darbīgu Dievu — tādu, kurš mūs “pavada”. Turpināt lasīt »