Adventistu Valmieras draudze

Vai esat kādreiz atraidīts? Vai esat kādreiz sāpināti no atraidīšanas skolā darbā, ģimenē vai kādā grupā? Tas ir sāpīgi vai ne? Bet Tev nekad nevajadzētu raizēties, ka Dievs Tevi varētu atraidīt. Viens no visbrīnišķīgākajiem Jēzus apsolījumiem ir dots Jāņa 6:37 “Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.…” Vai nav brīnišķīgi! Jēzus saka, ka Viņš nekad Tevi neatraidīs! Nekad Viņš mūs nesauks par atraidīto. Nāksim pie Jēzus kaut arī kāds Tev būtu teicis ka esi izraidīts vai nepiederošs, neskatoties uz Tavu pagātni, atkarībām un izskatu. Jēzus Tevi nekad neatraidīs.

Cik daudz nelaimes ir novērstas tikai tāpēc, ka viens cilvēks zem sprieguma ir savaldījies? Pāvils to sauc par lēnību: “Lai jūsu lēnība top zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu. Nebēdājaties par neko…” (Filipiešiem 4:5-6). Grieķu vārds no kura tulkots “lēnība” ir nobrieduša kristieša rakstura īpašība. To var tulkot arī kā “maigs”, “elastīgs”, “laipns”, “pacietīgs”. Tāds bija Jēzus. Viņš izaicinājumos neļāvās izprovocēties un nelietoja spēku. Šī īpašība visiem ātri pamanāma. To pamana ģimenes locekļi, draugi. Darba ņēmēji no tā gūst labumu. Lēnīgais cilvēks ir nosvērts un spējīgs skaidri domāt. Turpināt lasīt »

Mēs varam priecāties par Dieva radīto dabu. Zied tulpes, narcises. Zied arī citas puķītes laukā un mežā. Tās mūs pārsteidz ar izsmalcinātu skaistumu gan krāsās, gan veidojumā. Mēs varam no puķēm mācīties, ka mums visas raizes jāatstāj Dieva rokās, jo Viņš patiešām rūpējas par mums. Pat Jēzus lieto tās kā piemēru. Mateja evaņģēlija 6. nodaļā Viņš saka: “Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj, bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām.” Viņš liek mums domāt: ja Dievs var apģērbt puķes, kuras īsu laiku zied, kā Viņš nerūpēsies par saviem mīļajiem bērniem? Protams, ka Viņš rūpēsies!

Vai esat kādreiz sevi pieķēruši domai, ka neviens jūs neredz un nezina jūsu sāpi? Variet būt pārsteigti, ka šāds stāsts ir Bībelē. Pirmajā Mozus grāmatā 16. nodaļā lasām par to, ka Sāraja savam vīram Ābramam deva savu kalponi ēģiptieti Hāgari par sievu tā cerot, ka palīdz Dievam piepildīt Viņa apsolījumu nodrošinot pēcnācēju. Kad Hāgare ieņēma bērnu, Sāraja kļuva skarba pret viņu un Hāgare bēga no Sārajas. Eģelis viņu atrada tuksnesī un paziņoja, ka viņai būs dēls, kuru sauks Išmaels. Tā Hāgare atskārta, ka Dievs redzēja viņas sāpi. Viņa nosauca Dievu par El-roi, Dievs kurš redz mani. Jā Dievs redz jūs un jūsu apstākļus un nesīs cerību jūsu tuksneša vidū.

Viena no skaistākām lietām ir, kad ticam Dievišķā plāna realizācijai mūsu dzīvē. Mēs varam justies bezcerīgi, nospiesti. Un tas ir viens no vis efektīvākiem velna instrumentiem pret Dieva darbiem. Bet Bībele stāsta, ka Dievam ir spēks pārspēt pat opozīciju: “Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad Tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina!” (Pam. 16:7 Glika t.) Vai tas nav lieliski! Dievs var mainīt tavu ienaidnieku sirdis. Un darīt tā, ka viņi ir mierā ar tevi. Kad mums liekas, ka nav izejas no mūsu situācijas, kad neredzam gaismu tuneļa galā, tad atcerēsimies, ka Dievam ir vara pārspēt mūsu šķēršļus.

Viņš nav šeit, jo Viņš ir augšāmcēlies! kā Viņš sacījis.” (Mat. 28:6)

Kad Marija Magdalēna un otra Marija nāca pie kapa, viņas bija vairāk kā pārsteigtas. Viņas bija pārbijušās, jo pirmā lieta, ko eņģelis teica: “Nebīstieties” (Mat 28:5) un tad viņš piebilda: “Es zinu, ko jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists”
Turpināt lasīt »

Ir brīnišķīgi redzēt, kā Dēls pēc ciešanām var pārnākt Tēva mājās. Kas tā par atkalredzēšanos, kad Radītājs pieņem Radītāju un saka: “Laipni lūgts mājās!” Cik brīnišķīgi redzēt, kā Lielajā piektdienā asinīm noplūdušais Pashā Jērs tagad tiek kronēts slavā un godā un saņem Visuma valdības scepteri!

Bet ir arī brīnišķīgi dzirdēt Jēzu sakām: “Tēvs! Es gribu, lai tur, kur esmu Es, ar mani būtu arī tie, ko tu man esi devis, lai tie redzētu manu godību, ko tu man esi devis, tādēļ ka jau pirms pasaules radīšanas tu mani esi mīlējis.” Jāņa 17:24 Turpināt lasīt »

Iespējams, lai īsti saprastu, kas notika tajā piektdienā, ir dota rakstu vieta Jesajas 53. nodaļā. Tas ir pravietojums par vislielāko apmaiņu, ko Jēzus izdara mūsu labā. Tur tiek paziņots, “ka Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”
Turpināt lasīt »

Pasaulē pazīst sāpju piektdienu un augšāmcelšanās dienu. Abas dienas tiek ļoti apspriestas. Cauri gadsimtiem tās ir bijušas visvairāk pētītās dienas vēsturē, jo Bībelē ir daudz stāstīts par to, kas notika piektdienā, kad Jēzu piesita krustā – nogalināja, kā arī ir stāstīts par Kristus augšāmcelšanās dienu. Augšāmcelšanās diena ir atnesusi drošu pārliecību par uzvaru pār nāvi un kapu. Tā ir cerību un prieku iedvesmojoša diena.
Turpināt lasīt »