Atbildīgie vecāki ļoti rūpējas par saviem bērniem. Bībele liecina, ka vēl vairāk kā to spētu vecāki, Dievs dedzīgi aizsargā savus bērnus. Lūkasa 18. nodaļā ir līdzība par ļauno tiesnesi un par atraitni, kura lūdzās pēc palīdzības. Tiesnesis pret viņu ir vienaldzīgs, tomēr, pateicoties viņas lielai neatlaidībai, viņai izdodas iegūt taisnīgu spriedumu. Jēzus stāstot šo līdzību, lieto jūdu diskusiju stilu, no mazākā uz lielāko.
Turpināt lasīt »
Filipiešiem 4:4
“Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties!!”
Apbrīnojamākais ir tas, ka Pāvils rakstīja šos vārdus no cietuma! Pāvilam savas dzīves laikā nācās iet cauri daudzām lietām: piecas reizes viņš saņēma 39 sitienus, trīskārt tika pērts ar rīkstēm, vienreiz nomētāts ar akmeņiem. Trīskārt cietis kuģa avārijā, diennakti bijis atklātā jūrā, bieži atradies ceļa grūtībās, briesmās šķērsojis upi, bija laupītāju apdraudēts, savas pašas tautas apdraudēts. Piedzīvoja briesmas tuksnesī un briesmas jūrā. Bet viņš sevī nesa pestīšanas prieku Jēzū un tieši tas palīdzēja pārdzīvot šos drausmīgos apstākļus. Pie tam viņš šeit atkārtoti ierosina citus uz slavēšanu, pateicību un prieku. Uzsvērtais aicinājums priecāties būtībā ir aicinājums uzticēties Jēzum pat grūtākos apstākļos.
Turpināt lasīt »
Luk 4:26
“Ēlija netapa ne pie vienas sūtīts kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā.”
Karmeļa kalns bija ļoti iespaidīga vieta. Tagad uz kalna virsotnes stāv Elijas statuja, kurā viņš ir pacēlis zobenu pret Izabellas pravieti. Dievs no Debesīm sūtīja uguni Elijas kalpošanas laikā, rādot tautai, kurš ir īstais Dievs. Tādu mēs vēlamies redzēt Dieva pravieti: uzvarošu un spēcīgu. Bet kā bija tad, kad viņš kļuva vājš, izbijies un nospiests? Vai Dievs vēl tad turpināja vadīt viņu?
Turpināt lasīt »
Mīļie, lūdzošie draudzes locekļi visa pasaulē:
Cik aizraujošs laiks vēsturē, lai tieši tagad dzīvotu! Kamēr visā pasaulē ļaužu sirdis pamirst izbailēs, mēs ticībā varam virzīties uz priekšu, savas acis vēršot uz Jēzu. Viņš visu kontrolē! Nekas Viņu nepārsteidz – ne tornado, ne zemestrīces, ne plūdi, ne ugunsgrēki, pat ne pandēmija pasaulē. Viņš joprojām atrodas Savā tronī.
Turpināt lasīt »
Vai mums ir vajadzīga brīvība? Brīvība no ietekmes, no stresa, no kauna? Ir tikai viens, kurš mūs var atbrīvot, un tas ir Jēzus.
Jņ 8:36 lasām:
“Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” Turpināt lasīt »
Viena no viss iedvesmojošākām domām ir atskārsme, ka Dieva eņģeļi ir blakus mums un tieši tagad! Eņģeļi mūs sargā. Tā ir apsolīts Bībelē (Ps. 91:11):
“jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.” Turpināt lasīt »
Kad saskaramies ar nezināmo, ir labi atcerēties Izraēla ceļojumu cauri citu tautu teritorijām uz apsolīto zemi. Izraēlam toreiz nebija savas teritorijas. Dievs viņiem lika nest derības šķirstu priekšgalā. Derības šķists bija Viņa klātbūtnes simbols. Tādā veidā lika viņiem apzināties, ka Dievs viņus vada nezināmajā.
Jozus 3:11 lasām:
“Redzi, Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri Jordānai.”
Turpināt lasīt »
“Dievs savā pirmatnējā plānā radot pasauli, vēlējās, lai mēs dzīvotu bez sāpēm vai ciešanām. Grēkam ienākot šajā pasaulē, sāpes bija sekas cilvēka grēcīgai izvēlei. Tomēr Dievs cilvēku nepameta viņu sāpēs, bet apsolīja Glābēju, kurš atnākot, radikāli visu visu izmainīs uz labo. Dievs apsola zemi, kurā vairs nebūs bēdu un ciešanu. Dievs ir tuvu bēdīgiem un cietušajiem (Psalms 34:19): “Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.”
Kad piedzīvojam ciešanas, tas nenozīmē ka Dievs mūs pametis. Taisni pretēji, Viņš veltī vislielāko uzmanību, kā visdārgākajam.”
Ko mēs darām, kad mums nav atbildes? – Tas ir labs jautājums.
Bībelē 2. Laiku grāmatā 20 nodaļā minēts, ka pret Jūdas ļaudīm uzbrukumā nāca liels pulks no Sīrijas. Jūdu tautas vadītājs nezināja, ko darīt. Viņam nebija atbildes un nebija resursu, lai stātos pretī ienaidniekam. Bet šajā nodaļā ir uzrakstīta skaista lūgšana (2. Laiku 20:12). Tur ķēniņš lūdz:
“Mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis.”