Adventistu Valmieras draudze

“Jums šodien dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” … Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem pie kā viņam labs prāts.”
Tā ir miera vēsts. Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā ziemassvētku priekšvakarā abās frontes pusēs sākuši dziedāt ziemassvētku dziesmas. Dažās vietās sabiedroto karavīri pat dzirdējuši Vācu pūtēju orķestrus pavadot priecīgos ziemassvētku dziedājumus. Rītam austot vācu karavīri sākuši skandēt ienaidnieku valodās apsveikumus Priecīgus ziemassvētkus, priecīgus ziemassvētkus. Iznākuši no ierakumiem un apskāvušies, pat dažās vietās spēlējuši futbolu…
Lasot Betlemes stāstu varam pamanīt, ka miera gūšanai šeit ir iezīmēta sadursme starp divām valstībām. Nav nejauši, ka ziņojuma ievadā evaņģēlija rakstītājs Lūkas parāda vēsturisko kontekstu. Romas impērijā tautas skaitīšana notika ar divkāršu mērķi: lai noteiktu nodokļu lielumu un izraudzītos personas militārajam dienestam.

Tādi Jēzus dzimšanas notikumā pirmo reizi sastopas tā laika spēcīgākais šīs pasaules imperators Cēzars Augusts un Debesu valstības Valdnieks, kungu Kungs Jēzus Kristus. Protams, mēs varam būt pārliecināti, ka tajā brīdī Cēzaram Augustam nebija nekāda nojausma par apsolītā bērna Jēzus eksistenci. Bet Lūka skaidri vēstī, ka puisēna Jēzus piedzimšana ir mirklis, kad sākas sadursme starp Dieva valstību un šīs pasaules impērijām. Nākamā gadsimta laikā Augusta pēcteči ne tikai bija dzirdējuši par puisēna piedzimšanu, bet arī mēģināja iznīcināt Viņa sekotājus. Un tikai nedaudz vairāk kā pēc trim gadsimtiem pats Romas imperators Konstantīns kļuva par kristieti.
Ar vārdiem “Jums šodien dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” ir pieteikts karš arī mūsu dvēselēs, Dievs atnāca uz šo zemi kā Pestītājs kā Glābējs, lai mūs glābtu no ļaunuma varas. Bet glābšana notiek skaudrā neredzamā cīņā. Bībeles pēdējā grāmata norauj masku šim neredzamam karam. Atklāsmes grāmatā 12 nodaļā simboliski tiek rādīta sieva, kurai jādzemdē, bet šajā viņas visvārīgākajā brīdī pretī nostājies pūķis, kurš gatavojas aprīt bērnu. Tomēr tur parādīta Bērna uzvaru: Bērns dzimst, viņš uzvar pūķi veco čūsku velnu, kā Jēzus uzvarēja savā jaunībā, brieduma gados, kalpošanā, un beidzot pie krusta augšāmceļoties no nāves. Viņš tagad mājo pie Dieva Tēva. Kristus velnu ir uzvarējis un tagad gūst uzvaru cilvēku sirdīs. Šodien pasaulē jau ir 2,3 miljardi dzīvie kristiešu pateicoties šim Jēzus Bērnam. Un kāds ir to skaits cilvēces vēsturē. Bet šis iekšējais karš nav beidzies. Tas turpinās mūsu dvēselēs.
Jūs jautāsiet, pret kādām lietām Dieva valstība karo mūsos? Par to vēstī Marija slavas dziesmā, ka cilvēkā ir trīs galvenie kavēkļi Dieva valstības nākšanai – varas kāre, prestižs un mantas kāre. Marija runā tieši par šiem šķēršļiem, kad piemin lepnos, varenos un bagātos. Viņa saka – Dievs tos ir izklīdinājis, nogāzis un aizraidījis tukšā.
Tieši šī trijotne varas kāre, prestižs un mantas kāre padara sirdi nejūtīgu, liek pieņemt egocentriskus lēmumus un notrulina garīgo uztveri un ir ļaunuma avots. Tieši šī trijotne radījusi visnežēlīgākos karus gan ģimenē, sabiedrībā un tie ir pārauguši masveida iznīcināšanas karos. Nez kādēļ gan Dieva tautas vadoņi pagātnē, gan arī mēs šodien ļaunumu lokalizējam, savā ķermenī, bet ne tur kur Jēzus to parādīja kalna svētrunā – prātā, sirdī un garā. Tieši mūsu prāta un sirds grēki ir tie, kas padara Lielo Attēlu gandrīz nesaskatāmu.
Tajā vietā Dieva valstība vēlas ienākt mūsos ar žēlastību ar nepelnītu labvēlību no Dieva, kurš lielas lietas dara pie pazemīgiem un piepilda izsalkušos ar labām lietām. Dieva žēlastībā mēs atrodam piedošanu un līdzjūtību pacietību mūsu vājībām un samaitātībai. Dieva žēlastībā mēs tiekam audzināti līdzīgi Jēzus piemēram. Būt pacietīgiem un līdzjūtīgiem pret citiem. Un tā šis bērns dzimst arī mūsos.
Un tāpēc ir labi ieklausīties šo vienkāršo ganiņu aicinājumā. Iesim uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis. Pārcelsimies uz kluso necilo vietu, kur ieradies Pestītājs tas Kungs, Dievs, pasaules Radītājs.
Nesen kad karaliene Elizabete II apmeklēja Savienotās Valstis viņai līdzi veda bagāžu, kura svēra gandrīz divas tonnas. Bez tam viņa sev līdzi veda personīgo frizieri, divus sulaiņus un pulku dažādu citu kalpotāju. Karaliskās personas īsā vizīte izmaksāja apmēram 20 miljonus dolāru. Tur bija neskaitāmi tērpi, četrdesmit pintes asins plazmas un tualetes poda paklāji no balta kazlēna ādas…
Savukārt Pasaules Radītāju un valdnieku Valdnieku ierodoties apciemojot šo planētu ganiņi ieraudzīja silītē, autos ietītu. Un tā Ziemassvētku vēstījums ir, ka Kristus nāk pie katra no mums kā mazs bērns, tik mazs tik nevarīgs izjūtot tik lielu vajadzību pēc mīlestības. Tur nav spožuma. Tur nav arī miljoniem dolāru, kā tas ir Anglijas karalienei. Bet tur bija Dievs.
Vai mēs esam gatavi uzņemt sevī Viņa pazemību vienkāršību un žēlsirdību? Ar to mēs pagodināsim Dievu… Tad arī miers ienāks mūsu dzīvē. Tad ar priecīgām ilgām varēsim gaidīt Viņa otro nākšanu uz šīs zemes.
Priecīgus, mīļus un miera pilnus Ziemassvētkus!