Dzīve apsolītajā zemē
Dievs runāja, Jozua klausījās, un sākās Israēla godības dienas. Jordānas upe pavērās, un Jērikas pilsētas sienas krita, ļaunums tika izsakņots, un cerība atjaunota. Joshua 21:43-44 lasām: “Kungs deva Israēlam visu zemi, ko Viņš bija zvērējis dot viņu tēviem — un tie to iemantoja un tur apmetās. Kungs tiem ļāva visur baudīt mieru, kā Viņš bija zvērējis viņu tēviem. Neviens ienaidnieks nevarēja stāties tiem pretī, visus ienaidniekus Kungs atdeva viņu rokā!”
Varbūt tev ir nepieciešams iejusties jaunos apstākļos? Tev nav jāšķērso Jordānas upe, bet arī ikdienā pietiek izaicinājumu. Tavā priekšā nav Jērika, bet tu esi piedzīvojis atraidījumu, vai tev sāp sirds. Stāsts par Jozuu ierosina mūs ticēt, ka Dievam ir apsolīta zeme, kuru mēs varam ieņemt. Tas nav nekustamais īpašums, bet reāls sirds un prāta stāvoklis: apsolītā zeme. Dzīve apsolītajā zemē.
Komentāru RSS (Varat automātiski saņemt komentārus RSS lasītājā!)
Uzrakstiet savu komentāru
Lai komentētu, Jums ir jāautorizējas.