Adventistu Valmieras draudze

“Ūca zemē bija kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija krietns un taisns, bijās Dieva un vairījās ļauna.” (Ījaba 1:1)

Dzīvot bez vainas — tā ir milzīga brīvības sajūta. Ījabs bija bez vainas. Ne sātans, ne arī kāds cilvēks nevarēja viņu apsūdzēt nepareizā rīcībā. Pat pārbaudot pēc visstingrākajiem kritērijiem, Ījabam nebija ko pārmest. Atklāsmes grāmatā norādīts, ka tie, kas nonāks Debesīs, būs bez vainas (Atkl. 14:5). Tas nenozīmē, ka viņi šīs zemes dzīvē nebūs grēkojuši, bet gan — ka Dievs ir piedevis viņu grēkus un piešķīris viņiem Savu taisnību. Būt bez vainas — tas nenozīmē nekad negrēkot. Tas nozīmē izdarīt pareizo izvēli arī tad, ja esat grēkojuši. Ja esat grēkojuši pret kādu, jūs atzīstat savu grēku un lūdzat piedošanu. Ja esat grēkojuši pret Dievu, jūs nožēlojat grēkus un sākat Viņam paklausīt (Sal. pam. 28:13). Ja jūs mēģināt slēpt savu grēku, noliegt to, attaisnot vai vainot par to citus, jūs padarāt sākotnējo pārkāpumu daudz smagāku. Ja vēlaties būt bez vainas, jums jādara viss, kas ir jūsu spēkos, lai labotu pārkāpumu un samierinātu izjauktās attiecības. Tas, kura dzīves ceļš ir bez vainas, jūt dziļu mieru!