Vai tu zināji, ka pat tad, kad mēs esam atteikušies no Dieva, Dievs nav atteicies no mums? Iespējams, ka viens no viss satraucošākiem piemēriem ir tas, kā Jēzus izturējās pret Jūdasu Iskariotu. Neskatoties uz to, ka Jēzus zināja, ka Jūdas viņu nodos, Jēzus to turēja savā klātbūtnē cik vien iespējams. Turpināt lasīt »
Vienīgo vietu debesu augstākajā tiesā ieņem Dievs. Viņš nēsā mantiju un atsakās dalīties ar āmuriņu. Pāvils romiešiem 12:19 rakstīja: “Mīļotie, neatriebieties paši,” saka Dievs, “Man pieder atriebšana.” “Es atmaksāšu”. Atriebībā mēs ieņemam Dieva vietu un aizvietojam Dievu. Tā darot, mēs sakām: “Es neesmu pārliecināts, ka Tu Kungs to izdarīsi pienācīgi. Tavs sods būs pārāk mīksts un pārāk lēns. Es to ņemu savās rokās” Turpināt lasīt »
Dažreiz mēs dzirdam, ka ticīgos cilvēkus raksturo kā īgnus, kurnošus un kritizējošus. Tā tas bija ar farizejiem Jēzus dienās. Kad ap Jēzu pulcējās grēcinieki un muitnieki, lai Viņu dzirdētu, tad rakstu mācītāji un farizeji kurnēja un kritizēja Jēzu. Bet Jēzus viņiem stāstīja trīs līdzības par pazudušo avi, pazudušo grasi un pazudušo dēlu. Turpināt lasīt »
Dievs neizturas pret mums tā, kā mēs to esam pelnījuši. Lūkasa evaņģēlijā 15. nodaļā, lasām, ka jaunākais dēls sacīja: “Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!” Tādā veidā viņš īstenībā vēstīja: “Es vēlos lai tu labāk būtu miris. Dod manu mantojumu jau tagad!” Turpināt lasīt »
“Patvērums” ir Dāvida mīļākais vārds. Psalmos dažos Bībeles tulkojumos, tas atrodams vairāk kā 40 reizes. Bet visvairāk to pamanām 57. psalmā. Psalma ievads izskaidro tā fonu: “Dāvida dziesma, kad viņš bēga no Saula alā.” Noslēpies tumsā un nosprostots savā apziņā, ka vairs nav kur tālāk iet – iesi mājās, tiks apdraudēta viņa ģimene; uz Svētnīcu, briesmām tiks pakļauts priesteris. Sauls viņu nogalinās. Tā viņš sēž šeit viens pats. Turpināt lasīt »
Vai kāds tevi ir sāpinājis, patiešām ievainojis? Viens no brīnišķīgākiem Dieva īpašvārdiem, kuru Viņš ir atklājis saviem ļaudīm, ir Ārsts. To varam atrast 2. Moz. 15:26. Izraēla ļaudis bija atstājuši Ēģipti un devušies uz apsolīto zemi. Viņi ceļā atrada rūgta ūdens avotu. Turpināt lasīt »
Samuēla 16:7 teikts: “Cilvēks raugās ar acīm, bet Kungs redz sirdī.” Šie vārdi uzrakstīti par dzīvei nepiemērotiem un izstumtiem cilvēkiem. Dievs lieto visus. Mozus bēga no tiesas, bet Dievs viņu lietoja. Jona bēga no Dieva, bet Dievs viņu lietoja. Rahaba vadīja bordeli, Sāra zaudēja cerības, Lats pievienojās nepareizam pūlim, bet Dievs tos visus lietoja saviem mērķiem. Turpināt lasīt »
Vai tev kādreiz ir licies, ka tas ko dari ir nenozīmīgs? Svētie Raksti šādu domāšanu apstrīd. Lasām 1. Kor. 15:58: “Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā. Turpināt lasīt »
Viena no apbrīnojamākām lietām ir tā, ka Dievam ir spēja aizmirst, jā, aizmirst mūsu grēkus. Kad Viņš mums piedod, Viņš ir aizmirsis. Visvarenais un viszinošais Dievs, kad Viņš nāk saskarē ar mums, izvēlas dievišķu pieņemšanu. Turpināt lasīt »