Dievs vadīs mūs
Vai jūties gandrīz pazudis? Mums ir tādas dienas, kad mums liekas esam pazaudējuši ceļu un nezinām kur iet. Ir apsolījums (Psalms 16:11), kas var mūs uzturēt. Dāvids raksta: “Tu man liec iepazīt dzīvības ceļu.” Jā! Turpināt lasīt »
Vai jūties gandrīz pazudis? Mums ir tādas dienas, kad mums liekas esam pazaudējuši ceļu un nezinām kur iet. Ir apsolījums (Psalms 16:11), kas var mūs uzturēt. Dāvids raksta: “Tu man liec iepazīt dzīvības ceļu.” Jā! Turpināt lasīt »
“Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam” (Rom 8:26).
Svētais Gars nav vienkārši entuziasms, līdzjūtība vai bramanība. Viņš var ierosināt šādas emocijas, bet Viņš pats ir Persona. Viņš nosaka ceļojuma maršrutu (Apd 16:6), izdala garīgās dāvanas (1.Kor. 12:7-11), un izrauga draudzes vadītājus (Apd 13:2). Viņš māca (Jāņa 14:26), vada (Jāņa 16:13), un mierina (Jāņa 16:7). Turpināt lasīt »
Viņš palīdzēs mums atjaunoties, kad mēs izejam ikdienas cīņā: vai tas ir vēzis, vai finanses, vai arī cilvēki, kas grib atņemt mums laimi. Dažkārt liekas, ka šādas lietas nebeidzas un mēs vēlamies gūt jaunus spēkus ikdienā. 2. Samuēla 3:1 lasām: “Karš starp Saula namu un Dāvida namu bija ilgs. Turpināt lasīt »
Jāņa evaņģēlijs stāsta par galminieku no Kapernaumas, kurš Kānā lūdza Jēzum: “Nāc dziedināt manu dēlu?” Jēzus sacīja, ka zēns ir dziedināts, un vīrs devās atceļā uz Kapernaumu. Turpināt lasīt »
“Lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies” (Jēk. 1:5-6)
Kad Mārtiņa līdzstrādnieks saslima, tad reformators drosmīgi lūdza pēc dziedināšanas. “Es ļoti lūdzu Visvareno ar lielu enerģiju,” viņš rakstīja. “Es uzbruku Viņam ar Viņa paša ieročiem, citējot no Rakstiem visus apsolījumus, kurus varēju atcerēties, apsolījumus, kas lūdzējam bija piešķirti. Un sacīju, ka Viņam jāatbild uz manu lūgšanu, ja es kopš šā brīža uzticos Viņa apsolījumiem. Turpināt lasīt »
Dieva trīskāršais uzaicinājums Jozum (1:6,7,9): “Esi stiprs un drošsirdīgs”, ir uzaicinājums arī mums. Nebarosim mūsu bailes. Neklāsim savā priekšā šaubas. Soļosim pa apsolījumu zemi, ko Dievs devis mūsu īpašumā. “Un Tas Kungs sacīja Jozum: “Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.” (Jozus 6:2). Turpināt lasīt »
Kāda sieviete lepojās ar kastīti, kuru sauca par EBEN EZER. Maza kastīte, tās iekšpusē mazs akmentiņš uz papīrīšu kaudzītes. Viņa tajos bija pierakstījusi Dieva palīdzību grūtajos brīžos. Viņa ideju smēlās no (1.Samēula gr. 7:12), kur “Samuēls ņēma kādu akmeni, kad Kungs sniedza uzvaru Izraēlim. Turpināt lasīt »
Šajā dzīvē nākas daudz ceļot no mūsu Kānas līdz mūsu Kapernaumai. Tie ir ceļojumi starp mūsu izteikto lūgumu Dievam un atbildēto lūgšanu. Jēzus ceļojuma beigās solīja zēna tēvam drošu svētību; To Viņš sola arī mums. Mēs satiksim šo tēvu, kad nonāksim debesīs, un, kad tiksimies, mēs viņam vaicāsim par šo pastaigu. Turpināt lasīt »
Pie Betezdas dīķa gulošais vīrs neizmantoja vārdu iestrēdzis, bet viņš noteikti varēja. Jo trīsdesmit astoņus gadus netālu no dīķa malas viņš gulēja uz paklāja paralizēts. Tur daudzi – izmisuši, nomākti, viens pēc otra – gaidīja savu iespēju tikt pirmajam ievietotam dīķī, kur virpuļoja ārstnieciskie ūdeņi. Turpināt lasīt »
Pilāts Viņam sacīja: “Kas ir patiesība?” To pateicis, viņš atkal izgāja pie jūdiem…” (Jāņa 18:38). Postmodernajā kultūrā atbildētu, ka patiesība ir relatīvs jēdziens. Indivīds jūtas autonoms. Patiesību nosaka viņa izvēle, gaume un izdevīgums. Kā redzam, Pilāts negaidīja atbildi. Turpināt lasīt »