Ne vienmēr dzīvē spīd saule. Kādam ir smaga slimība. Kāds ir zaudējis savu mīļo cilvēku, kurš līdz šim ir bijis dzīves balsts. Daudziem šodien jāpiedzīvo karantīnas izolētība. Ir citi pārdzīvojumi, kuri nāk pēkšņi un kā liels tumšs mākonis gulstas pār mums. Atcerēsimies Jāzepu. Bībelē stāstīts (1Moz 37:4), ka brāļi viņu ienīda. Tālu no mājām viņu iegāza bedrē, atstājot nāvei. Slepkavīgs aizsegs. Jāzepa bedre bija kā dziļa aka. Tādām bedrēm nav vieglas izejas. Turpināt lasīt »
Iedomāsimies kādus no patiesi lieliem pasaules sasniegumiem. Uzkāpt Everesta kalnā varētu būt viens no tiem. Ja tā godīgi, tad nevaru iedomāties sevi to darām. Saņemt Nobela prēmiju? Tas nav manos plānos. Izcīnīt olimpisko zelta medaļu? Ja es iemaldītos Olimpiskajā stadionā, tad neviens no sportistiem par mani nesatrauktos, jo manī konkurentu nesaskatītu.
Turpināt lasīt »
Vai tu zināji, ka esi pilnīgs? Jā, pilnīgs Dieva skatījumā, tāpēc ka tu pieņem, ka Jēzus nomira tavā vietā. Ja tu tici Jēzum, tad tev jānāk pie ticības, ka Dievs, pateicoties Viņa Dēla nopelnam, redz tevi tādu, kurš nekad nebūtu grēkojis. Atklāsmes grāmata (7:14) ļoti dzīvās krāsās atgādina mums tieši šo faktu:
Turpināt lasīt »
Dievam vienmēr patīk tavas balss skaņa! Dievs nekad nav aizņemts un neliek tev zvanīt vēlāk. Viņš neslēpjas, kad zvani. Viņš dzird tavas lūgšanas. Šī iemesla dēļ, “neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību.” (Filipiešiem 4: 6).
Turpināt lasīt »
Neviens mirklis, notikums vai detaļa nav ārpus Dieva kontroles. Dievs ir tas, kurš “liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja 5:45). Savā rīcībā Viņš nemaina savus plānus. Daniels 5:21 saka: “Visuaugstais valda pār cilvēku valstīm, Viņš tās dod, kam grib!”
Turpināt lasīt »
Vai zini, ka Dievs priecājas? Vai vari iedomāties, ka Dievs dzied? Un vai zini, par ko Viņš dzied?
Pravieties Cefanija (3:17) raksta: “Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis – Varonis, Glābējs! – Viņš līksmos par tevi ar prieku, cietīs klusu savā mīlestībā, priecāsies par tevi ar gavilēm!”
Angļu standarta tulkojumā vārda gaviles vietā ir vārds “dziedās.” Šādu tulkojumu atbalsta ebreju pamatteksts. Turpināt lasīt »
Kad nākotne ir neziņā tīta, kad esam satraukti par mūsu katra likteni, mani visvairāk iedrošina Jēzus vārdi no Jāņa evaņģēlija 10 nodaļas:
Turpināt lasīt »
Vai esat kādreiz atraidīts? Vai esat kādreiz sāpināti no atraidīšanas skolā darbā, ģimenē vai kādā grupā? Tas ir sāpīgi vai ne? Bet Tev nekad nevajadzētu raizēties, ka Dievs Tevi varētu atraidīt. Viens no visbrīnišķīgākajiem Jēzus apsolījumiem ir dots Jāņa 6:37 “Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.…” Vai nav brīnišķīgi! Jēzus saka, ka Viņš nekad Tevi neatraidīs! Nekad Viņš mūs nesauks par atraidīto. Nāksim pie Jēzus kaut arī kāds Tev būtu teicis ka esi izraidīts vai nepiederošs, neskatoties uz Tavu pagātni, atkarībām un izskatu. Jēzus Tevi nekad neatraidīs.
Cik daudz nelaimes ir novērstas tikai tāpēc, ka viens cilvēks zem sprieguma ir savaldījies? Pāvils to sauc par lēnību: “Lai jūsu lēnība top zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu. Nebēdājaties par neko…” (Filipiešiem 4:5-6). Grieķu vārds no kura tulkots “lēnība” ir nobrieduša kristieša rakstura īpašība. To var tulkot arī kā “maigs”, “elastīgs”, “laipns”, “pacietīgs”. Tāds bija Jēzus. Viņš izaicinājumos neļāvās izprovocēties un nelietoja spēku. Šī īpašība visiem ātri pamanāma. To pamana ģimenes locekļi, draugi. Darba ņēmēji no tā gūst labumu. Lēnīgais cilvēks ir nosvērts un spējīgs skaidri domāt. Turpināt lasīt »
Mēs varam priecāties par Dieva radīto dabu. Zied tulpes, narcises. Zied arī citas puķītes laukā un mežā. Tās mūs pārsteidz ar izsmalcinātu skaistumu gan krāsās, gan veidojumā. Mēs varam no puķēm mācīties, ka mums visas raizes jāatstāj Dieva rokās, jo Viņš patiešām rūpējas par mums. Pat Jēzus lieto tās kā piemēru. Mateja evaņģēlija 6. nodaļā Viņš saka: “Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj, bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām.” Viņš liek mums domāt: ja Dievs var apģērbt puķes, kuras īsu laiku zied, kā Viņš nerūpēsies par saviem mīļajiem bērniem? Protams, ka Viņš rūpēsies!