Vai esi kādreiz jautājis, kā Dievs Tev var dot mieru sirdī, ja Tu viņu īstenībā neredzi? Vislielākais apsolījums, ko Jēzus deva saviem mācekļiem bija, ka Viņš sūtīs Kādu, kas rūpēsies par viņiem pēc Jēzus pacelšanās Debesīs. Tādā veidā Dievs būs ar viņiem vienmēr. Apsolījumu varam lasīt Jāņa evaņģēlija 14:16-17 Turpināt lasīt »
Bībele runā par augšāmcelšanās spēku. Jēzus veica trīs augšāmcelšanās brīnumus saskaņā ar evaņģēliju ziņojumiem, un tad Viņš pats augšāmcēlās pēc nāves, kurā Viņš mira par mums. Tas pats augšāmcelšanās spēks ir pieejams ikdienas problēmās, sagrautajās attiecībās un sliktajās situācijās, kurās liekas viss ir zudis. Turpināt lasīt »
Nav svarīgi, cik kļūmīga ir tava dzīve pagātnē, Dievs joprojām tevi var lietot Viņam par godu. Marija Magdalēna bija tāda. Viņa kļuva par Jēzus mācekli. Un tad notika kaut kas brīnišķīgs! Par to mēs varam lasīt Jāņa evaņģēlijā 20:17. Turpināt lasīt »
Dažkārt tie, kuriem vajadzētu palīdzēt, drīzāk sāpina mūs. Tā tas notika ar Annu. Viņa ļoti pārdzīvoja, ka viņai nebija bērni. Viņas stāstu varam lasīt 1. Samuēla 1. nodaļā. Viņas klātbūtne radīja nepareizu priekšstatu: bija vīra nesaprasta, dzīve izlikās bezjēdzīga, pat ejot uz Kunga svētnīcu un meklējot tur mieru un iedrošinājumu, priesteris ieraugot, ka viņas lūpas kustās, bet balss nebija dzirdama, viņu uzskatīja par piedzērušu un ieteica atskurbt no vīna. Kam vēl aplamākam vajadzēja notikt? Turpināt lasīt »
Vai nesen tava dzīve nav bijusi ar nelieliem līkločiem? Daudzi citē Sālamana pamācības (3:5-6):
“Paļaujies uz Kungu no visas sirds – uz paša sapratni vien nepalaidies! Zinies Viņu visos savos ceļos, un Viņš iztaisnos tavas takas.” Un es ticu tam. Tas nenozīmē, ka dzīves ceļā nebūs līkloči, bet Dievs to var mainīt. Turpināt lasīt »
Tu ļoti iepriecini Dievu! Jā! Tieši tu! Pat Dieva eņģeļi priecājas par tevi. Kādreiz cilvēki var nicinoši izteikties par tevi, bet tādas runas nenāk no Debesīm. Ir iepriecinoši lasīt no Atklāsmes grāmatas (7:10-11):
Turpināt lasīt »
Dažkārt, kultūra ap mums neatspoguļo Dieva nolūkus cilvēkiem. Tāpēc mums jāzina, ka Dievs nešķiro cilvēkus ne pēc vecuma, ne pēc dzimuma, ne pēc ādas krāsas. Kad mēs pieņemam Jēzu, Viņa Gars ir izliets pār mums. Mēs saņemam aicinājumu no Dieva tieši, neatkarīgi no tā, ko kāds par mums domā un saka. Turpināt lasīt »
Arhitekti sūdzas, ka daudzi viņu klienti nāk un lūdz, lai viņiem projektē māju, bet darba gaitā atklājas, ka viņi paši to jau ir izprojektējuši. Īstenībā viņi vēlas, lai arhitekts piekristu viņu izdomātam plānam un lai gūtu gandarījumu par to, ka arhitekts uz papīra izvilina to, kas viņiem ir prātā.
Turpināt lasīt »
Ne vienmēr dzīvē spīd saule. Kādam ir smaga slimība. Kāds ir zaudējis savu mīļo cilvēku, kurš līdz šim ir bijis dzīves balsts. Daudziem šodien jāpiedzīvo karantīnas izolētība. Ir citi pārdzīvojumi, kuri nāk pēkšņi un kā liels tumšs mākonis gulstas pār mums. Atcerēsimies Jāzepu. Bībelē stāstīts (1Moz 37:4), ka brāļi viņu ienīda. Tālu no mājām viņu iegāza bedrē, atstājot nāvei. Slepkavīgs aizsegs. Jāzepa bedre bija kā dziļa aka. Tādām bedrēm nav vieglas izejas. Turpināt lasīt »
Kad Dievs atbild uz mūsu konkrētajām lūgšanām, konkrētā veidā, tad aug mūsu ticība. Pirmā Mozus grāmata atstāsta Ābrahama kalpa brīnišķīgu lūgšanu. Viņš sūtīja atrast Ābrahama dēlam sievu. Kā kalps var izraudzīties sievu kādam citam? Kalps lūdza Dievu pēc palīdzības. “Kungs, mana kunga Ābrahāma Dievs! Ja Tu esi gribējis, lai tiešām sokas mans ceļš, kurā esmu devies, un tad redzi, es stāvu pie ūdens avota, un šīs pilsētas ļaužu meitas nāk smelt ūdeni.” Un šis būs mans lūgums. Es vienai no tām teikšu: “pasniedz jel savu krūku, ka padzeros, – un kura teiks: dzer un arī tavus kamieļus es padzirdīšu – to Tu būsi izraudzījis…” Turpināt lasīt »