Nekontrolējamā vētrā mūs katru pārņem bailes. Jēzus mācekļi drebēja, redzot, ka, nokļuvušiem satrakoto viļņu varā, viņiem zūd visas cerības izglābties. Bet Marks pavēsta, ka līdzi šīm bailēm nāca kāda vēl sāpīgāka apjauta. Turpināt lasīt »
JEREMIJA 31:3 “No tālienes parādījās Kungs: “Ar mūžīgu mīlestību es mīlēju tevi, tādēļ bez mitas es žēloju tevi.”
Ebreju valodas teksta sintakse drīzāk virza mūs uz domu, ka Dievs mūs mīl ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Viņš mūs nepārtraukti velk pie sevis. Turpināt lasīt »
Tēvs Jairus ļoti lūdza Jēzu: “Mana meitiņa ir tuvu nāvei; nāc un uzliec viņai rokas, ka tā kļūst vesela un dzīvo!” (Mark 5:23) Dzīvē ir reizes, kad viss, ko tu vari piedāvāt, ir nekas, salīdzinot ar to, ko tu vēlies saņemt. Jairus ir tādā brīdī. Turpināt lasīt »
Kad tu pieņēmi Kristu par savu Glābēju, Dievs tevi apzīmogoja ar Svēto Garu. “Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un, Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma,” (Efez. 1:13). Turpināt lasīt »
Jēzus ejot pretī savai krusta nāvei, bija vairāk, kā satraucies. Viņš bija nāves baiļu pārņemts. Viņš Dievu pielūdza tik karsti; ka Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi… Trīs reizes Viņš atkārtoja tos pašus vārdus: ”Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām…”(Mat 26:39-44) Turpināt lasīt »
Filipiešiem 4:6: “Neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību.” Turpināt lasīt »
“Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu.” (Psalms 23:6)
Dievs dod mums sevi. Pat tad, kad mēs izvēlamies mūsu būdu labāk par Viņa mājām un mūsu blēņas labāk par viņa žēlastību, Viņš joprojām mūs pavada. Nekad mūs nepiespiež. Nekad mūs neatstāj. Pacietīgi neatlaidīgs. Uzticīgi klātesošs. Turpināt lasīt »
Bieži dzirdam jautājumu: “Kas cilvēkam ir jāzina, lai kļūtu par Kristus sekotāju? ” Stāsts par aklā vīra dziedināšanu Jāņa evaņģēlija 9. nodaļā sniedz atbildi. Vīrietis neko nezināja par Jēzus dzimšanu no jaunavas Marijas, vai svētību nosacījumiem. Viņš nezināja ne māceklības cenu, ne arī Svētā Gara nozīmi. Turpināt lasīt »
Vārds “mīlestība” Vecās Derības rakstos tiek tulkots no ebreju vārda AHAVA. Tā sakne AHAV nozīmē “dot”. Tā ebreju vārds jau vairāku tūkstošu gadu gājumā atklāj mīlestības noslēpumu: patiesai mīlestībai vairāk rūp dot, nevis ņemt. Turpināt lasīt »