“Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un dod pasaulei dzīvību.” (Jāņa 6:33)
No grauda līdz maizei ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Lai sēkla uzdīgtu, tā ir jāiesēj. Kad vārpa ir nobriedusi, tā ir jānopļauj, graudi jāsamaļ miltos. Pirms tā var kļūt par maizi, tā jācep krāsnī. Maize ir sēšanas, ražas novākšanas un karsēšanas rezultāts. Jēzus pārdzīvoja līdzīgu procesu. Turpināt lasīt »
Dievam, kas, ar savu spēku darbodamies mūsos, spēj darīt neizmērojami vairāk, nekā mēs lūdzam vai nojaušam, lai Viņam gods draudzē un Jēzū Kristū paaudžu paaudzēs, mūžu mūžos! Āmen! (Efes 3:20 –21)
Žēlastība ir Dievs, kas staigā tavā pasaulē ar dzirkstīm acīs un ar piedāvājumu, kuram ir grūti pretoties:
Turpināt lasīt »
Vai tu cieti un brīnies, kādēļ Dievs pielaiž sāpes? Bībelē mēs atrodam vienu no spilgtākām un mieru nesošām ainām par Jēzu. Kungs ir mans Gans, kurš pārvedīs mani īstajās mājās, kur vairs nebūs sāpes. Viena no paradoksālām grāmatām par Jēzu ir Bībelē pēdējā grāmata. Turpināt lasīt »
Pieņemt Dieva žēlastību nozīmē pieņemt Dieva piedāvājumu tikt pieņemtam Viņa ģimenē. Mūsu identitāte neietilpst mūsu mantās, talantos, īpašumos un sasniegumos. Tu esi Dieva bērns. Jēzus mūs mācīja Viņu uzrunāt, kā Tēvu. (Latviešu valodā tam vairāk atbilst vārds “Tētis). Turpināt lasīt »
Bībele atgādina, ka katru ticīgo Dievs apdāvina ar īpašām dāvanām (1.Kor. 7:7 “bet katram ir sava īpaša dāvana no Dieva, vienam tāda, otram citāda.” Un šīs dāvanas nāk dažādos daudzumos un ar dažādām kombinācijām. “Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme kopīgam labumam.” (1Kor 12:7). Turpināt lasīt »
Kad Jēzus mācīja mācekļiem kā lūgt Dievu, savas identitātes vietā, Viņš lietoja kopīgo. Kunga paraug lūgšanā kuru pierakstījis Matejs (6:9), Jēzus saka: “Tādēļ lūdziet tā: “Mūsu Tēvs Debesīs.”” Vai ievērojāt? Mūsu Tēvs, ne tikai Viņa Tēvs bet arī tavs Tēvs, un mans Tēvs. Turpināt lasīt »
Dažkārt ir viegli apjukt, izvēloties prioritātes. Mūs uzrunā daudzas balsis, katra velkot savā virzienā. Jēzus atzina, ka dažreiz domājot par to ko ēdīsim, kā ģērbsimies pārņem mūsu lielāko laiku. Mēs zaudējam fokusu un svētības. Turpināt lasīt »
Tu nekad nenonāksi tur, kur nav Dievs. Iztēlojies, kur pats būsi nākamās stundās? Skolā? Dievs iemājo klasē. Ceļā? Viņa klātbūtne uzkavējas pat satiksmes sastrēgumos. Operāciju zālē, valdes sēžu zālē, juristu telpā? Dievs tur būs klātesošs.
Turpināt lasīt »
Pēkšņi pienāk ziņa, ka esi atlaists no darba. Ausīs skan šaubu balsis un tās pieaug skaļumā: “Kā es varēšu samaksāt dzīves rēķinus?” “Kurš mani pieņems darbā?”
Bet vai tiešām domā, ka esi visu pazaudējis? Apņemies nepieļaut šo kļūdu. Tu neesi visu pazaudējis. Vēstulē Romiešiem 11:29 lasām: “Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums…” Dieva dāvanas ir garantētas nekad neatceltas un Dievs nekad neatkāpjas. Kas tev ir tāds, ko tu nevari zaudēt? Turpināt lasīt »
Dažreiz mums visiem nākas atstāt visu pagātni aiz sevis. Mums dzīvē jāpagriežas par 1800 . Tā darīja Ruta. Viņa mīlēja savu vīru, un sekojot vīra mātei, devās uz jaunu teritoriju un pievērsās jaunam Dievam. Viņa izlēma sākt jaunu dzīves ceļu. Neskatoties uz faktu, ka viss viņai bija pilnīgi jauns, viņa atstāja pagātni aiz sevis. Turpināt lasīt »