Adventistu Valmieras draudze

“Skaļā balsī es saucu Kungu, un viņš man atbild no sava svētā kalna.” (Psalms 3:4)

Lūgšana uzliek roku dzelžus sātanam. Lūgšana izrauj problēmas no velna sfēras un noliek tās Dieva rokās. Lūgšana atzīst: “Dievs var tikt ar to galā. Tā kā Viņš var, tad man ir cerība.” Kad mēs lūdzam Jēzus vārdā, mēs nākam pie Dieva pamatojoties uz Jēzus nopelniem. “Mums ir augstais priesteris pār Dieva namu. Tuvosimies tam ar patiesām sirdīm paļāvīgā ticībā…” (Ebr. 10:21-22). Jēzus kā Augstais priesteris pasniedz mūsu lūgšanas Dievam. Viņš vienmēr lūgšanu ir dzirdējis. “Patiesi, patiesi es jums saku: ko vien jūs Tēvam manā vārdā lūgsiet, viņš jums dos.” (Jāņa 16:23)

Cilvēki saka, ka lūgšanas maina lietas tādēļ, ka tā maina mūs. Tam var piekrist tikai daļēji. Lūgšana maina lietas tādēļ, ka tā adresēta visaugstākajai Visuma varai. Lūgšana nav maģiska formula, vai mistisku vārdu monotona skandēšana. Tā ir atsaukšanās uz Dieva aicinājumu piesaukt Viņa Vārdu.