Slīkstot Pēteris pievērsās Jēzum Kristum un sauca: “Kungs, glāb mani!” Un Jēzus tūdaļ izstiepa roku un satvēra viņu. “Tu, mazticīgais,” Viņš sacīja, “kāpēc tu šaubījies?” Un, kad viņi iekāpa laivā, vējš norima. (Skat. Mt 14:30–32). Turpināt lasīt »
Kādudien Jēzus izjuta vēlmi noiet pie Betezdas dīķa (baseina). Viņa acis apstājās pie cilvēka, kurš “bija slims jau trīsdesmit astoņus gadus [..]. [Jēzus] viņam jautāja: “Vai tu gribētu izveseļoties?” “Es nevaru, kungs,” atbildēja slimnieks, “jo man nav neviena, kas mani ieceltu baseinā, kad ūdens burbuļo. Vienmēr kāds cits tur nokļūst pirms manis.”” (Jņ 5:5–7)
Turpināt lasīt »
Cilvēks pie Betezdas dīķa neteica, ka ir “iestrēdzis” pagātnē, tomēr tieši tā viņš varētu sacīt. Trīsdesmit astoņus gadus viņš pavadīja dīķa malā! Tikai viņš, viņa paklājs un viņa paralizētais ķermenis. Viņiem bija jāizskatās nožēlojami. Turpināt lasīt »
Dzīve apsīkst, ja tajā nav progresa — kad tu cīnies ar tām pašām bailēm, ar kurām saskāries pirms gada vai desmit gadiem; kad pamosties ar tiem pašiem uztraukumiem un ieradumiem un sirdssāpes nepārstāj. Jēzus tevi redz, mans draugs, un Viņš ir sagatavojis jaunu iespēju, kas gaida, līdz būsi gatavs to satvert. Turpināt lasīt »