Sekojot Dieva ceļiem, mums liekas, ka tos nav iespējams izstaigāt. Un tieši tad mums jāatceras, ka Dievs visas lietas dara iespējamas. (Pamācības 16:3) ir iedrošinājums: “Uzvel Kungam savus darbus, tad piepildīsies tavi nodomi!” Ja mēs lūdzam, lai Dievs pārvalda mūsu darbus, tad, to ko mēs plānosim, tas piepildīsies. Neviens nespēs izjaukt Dieva plānus. Mēs nevaram izdomāt, kā noņemt kavēkļus, bet Dieva plāns izdosies. Un mums sekmēsies.
Domājot par Jēzus pēdējo nedēļu pirms Golgātas kalna, pārņem savāds apmulsums. Lieli ļaužu pūļi nedēļas pirmajā dienā sveica Jēzu ar palmu zariem rokās, ar sajūsmas saucieniem,“Ozianna Dāvida dēlam, svētīts, kas nāk Kunga vārdā! Ozianna augstībā!” Bet nedēļas nogalē, daudzi no tiem niknumā kliedza “Sit Viņu krustā!” Kāpēc tā notika?
Turpināt lasīt »
Dieva mīlestība atgādina mums par mūsu vērtību, Viņa skatījumā. Šī mīlestība var izpausties caur mums uz citiem kuriem arī jāatgādina to kā Dievs viņus redz. Vēstule Efesiešiem 5:2 mūs iedrošina līdzdalīt citiem Viņa mīlestību: Turpināt lasīt »
Pārmaiņas ir grūtas. Ir sāpīgi jāatzīst, ka mūsu prāts un mūsu ķermenis, laikam ejot uz priekšu, mainās neatkarīgi no mums. Papildus tam jāatzīst, ka arī apstākļi ap mums mainās, un tos mēs nevaram kontrolēt. Tāpēc mieru atrodam tajā, ka kalpojam tādam Dievam, kurš nemainās. Viņš ir Valdnieks uz troņa šodien un būs arī rīt. Psalmā 145:13 lasām: “Tava valstība ir mūžīga valstība un tava vara uz audžu audzēm. Uzticams Kungs visā, ko viņš saka, svētīgs visā, ko dara.”
Uzticēsimies Viņam, kurš ir bijis ar mums pagātnē, ir ar mums šodien un pilnībā kontrolē nākotni.
Ir svarīgi ikdienas veltīt laiku, lai pateiktos Dievam par Viņa svētībām. Tas dienā veicina mūsu apzināto tuvību Dievam. Un tas ļauj ieraudzīt, cik svētīti īstenībā esam. Dāvids 13. psalma 6. pantā īpašā veidā to uzsver:
Turpināt lasīt »
Atbildīgie vecāki ļoti rūpējas par saviem bērniem. Bībele liecina, ka vēl vairāk kā to spētu vecāki, Dievs dedzīgi aizsargā savus bērnus. Lūkasa 18. nodaļā ir līdzība par ļauno tiesnesi un par atraitni, kura lūdzās pēc palīdzības. Tiesnesis pret viņu ir vienaldzīgs, tomēr, pateicoties viņas lielai neatlaidībai, viņai izdodas iegūt taisnīgu spriedumu. Jēzus stāstot šo līdzību, lieto jūdu diskusiju stilu, no mazākā uz lielāko.
Turpināt lasīt »
Filipiešiem 4:4
“Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties!!”
Apbrīnojamākais ir tas, ka Pāvils rakstīja šos vārdus no cietuma! Pāvilam savas dzīves laikā nācās iet cauri daudzām lietām: piecas reizes viņš saņēma 39 sitienus, trīskārt tika pērts ar rīkstēm, vienreiz nomētāts ar akmeņiem. Trīskārt cietis kuģa avārijā, diennakti bijis atklātā jūrā, bieži atradies ceļa grūtībās, briesmās šķērsojis upi, bija laupītāju apdraudēts, savas pašas tautas apdraudēts. Piedzīvoja briesmas tuksnesī un briesmas jūrā. Bet viņš sevī nesa pestīšanas prieku Jēzū un tieši tas palīdzēja pārdzīvot šos drausmīgos apstākļus. Pie tam viņš šeit atkārtoti ierosina citus uz slavēšanu, pateicību un prieku. Uzsvērtais aicinājums priecāties būtībā ir aicinājums uzticēties Jēzum pat grūtākos apstākļos.
Turpināt lasīt »
Luk 4:26
“Ēlija netapa ne pie vienas sūtīts kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā.”
Karmeļa kalns bija ļoti iespaidīga vieta. Tagad uz kalna virsotnes stāv Elijas statuja, kurā viņš ir pacēlis zobenu pret Izabellas pravieti. Dievs no Debesīm sūtīja uguni Elijas kalpošanas laikā, rādot tautai, kurš ir īstais Dievs. Tādu mēs vēlamies redzēt Dieva pravieti: uzvarošu un spēcīgu. Bet kā bija tad, kad viņš kļuva vājš, izbijies un nospiests? Vai Dievs vēl tad turpināja vadīt viņu?
Turpināt lasīt »