“Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja.”(Jozuas 4:8) Turpināt lasīt »
Vainas apziņa izsūc dzīvību no mūsu dvēselēm. Žēlastība to atjauno. Nevienam nebija pamatotāka iemesla izjust vainas apziņu kā apustulim Pāvilam. Viņš bija organizējis kristiešu nāvi — terorismu seno laiku versijā. Tomēr Pāvils nodeva savu vainu Jēzum. Rezultātā viņš varēja rakstīt: “Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan — aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filip.3:13–14). Turpināt lasīt »
“Kas ir lielāks – vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs..” (Lūkas ev. 22:27 Turpināt lasīt »
“Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos?” (Mat. 18:33) Turpināt lasīt »
Kontrolēt gribētāji ātri kļūst neapmierināti. Mēs nevaram pārņemt kontroli, jo kontrole nav mūsu rokās! Bībele sniedz labāku ideju: tā vietā, lai meklētu kontroli, atsakieties no tās! Miers ir sasniedzams nevis likvidējot visas problēmas, kas mums traucē dzīvot, bet pieņemot suverēnā Kunga klātbūtni. Turpināt lasīt »
Nākamreiz, kad tu baidīsies no nākotnes, priecājies par Tā Kunga suverenitāti. Priecājieties par to, ko Viņš ir paveicis. Priecājieties, ka Viņš spēj darīt to, ko jūs nespējat. Turpināt lasīt »
Mūsu prāts nevar būt piepildīts ar Dievu un tajā pašā laikā pilnīgi pakļauts bailēm. Nekautrējies savās problēmās pacelt acis augšup! “Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jes. 26:3) Turpināt lasīt »
“Divus ļaunumus darīja mana tauta – tā pameta mani, dzīvūdens avotu, un izcirta sev akas, cauras akas, kur neturas ūdens!” (Jeremijas 2:13) Turpināt lasīt »